- brīvs hlora atlikums elementārā hlora (Cl2), hipohlorskābes (HOCl) vai hipohlorīta (ClO-) veidā;
- hlora atlikums, kas saistīts hloramīnu vai dihloramīdu veidā;
- kopējais hlora atlikums, kas sastāv no brīvā hlora atlikuma un saistītā hlora atlikuma.
Referential, pēc kura veic analīzi:Analīze hlora atlikuma noteikšanai dzeramajā ūdenī tiek veikta savā laboratorijā saskaņā ar standartu national SR EN ISO 7393/2002.
Metodes princips:
Hlora atlikuma noteikšanu dzeramajā ūdenī veic, titrējot sērskābes klātbūtnē attiecīgi kālija bromīdu ar metiloranžu, līdz šķīduma krāsa kļūst rozā.Paraugu noraidīšanas gadījumi – neatbilstoša parauga daudzums, paraugs, kas savākts nepiemērotos traukos, paraugi, kas nav pareizi marķēti utt.
Saņēmējs – tīrs trauks.
Analīzes veikšanai nepieciešamais parauga daudzums - vismaz 210ml.
Iepriekšējā apstrāde pēc ražas novākšanas – -
Stabils paraugs – svaigi ievākts ūdens ir stabils 2 dienas 2-8°C temperatūrā vai 1 stundu apkārtējās vides temperatūrā.
Analīzes metode - volumetrica.
Atsauces vērtības saskaņā ar Ūdens likumu1) 0,1-0,5 *) Izplatīšanas tīklā jāievēro cma vērtību diapazons (sazarojums, tīkla gals).
parametrs / mērvienība CA vērtība (maksimālā pieļaujamā koncentrācija)
Remaid hlors, mg/l*)
<
span style= "fonta lielums: mazs; "> Ieteikumi analīzes veikšanai/ Atsauces vērtību pārsniegšanas ietekme –
Hlora ūdens dezinfekcijai ir bijusi un joprojām ir svarīga loma, lai samazinātu slimību izplatīšanos ar ūdeni caur tajā esošajiem mikroorganismiem, taču šis atlikušais hlors, kas lielos daudzumos paliek dzeramajā ūdenī, var kļūt toksisks (tā kancerogēnā iedarbība ir zināma ilgtermiņā).Hlora atlikuma samazināšanai dzeramajā ūdenī tiek izmantota īpaša instalācija.
Bibliogrāfija: LEGEA 458/2002, kas grozīts un papildināts ar Likumu Nr. 311/2004, Valdības rīkojumu Nr. 11/2010, Likumu Nr. 124/2010 un Valdības rīkojumu Nr. 1/2011
